Līvānu Sv. Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca

Līvānu pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta uzcelta 1678. gadā par poļu magnāta Leonarda Pocija līdzekļiem, kurš 1677. gadā no Jāņa de Ungerna bija iegādājies Līvānus. 1685. gadā bīskaps M.Poplavskis to konsekrēja Svētā Erceņģeļa Miķeļa godam. Līvānos jau tad draudzei bija savs prāvests, kas tajā laikā Latgales draudzēs bija reti. 1758. gadā ar draudzes locekļu atbalstu tika uzbūvēta jauna koka baznīca, kas atradās pašreiz esošās draudzes mājas vietā. Šo dievnamu iesvētīja Mogiļevas palīgbīskaps Jānis Benislavskis. Pēc šīs baznīcas iesvētīšanas draudzi sāka apkalpot laicīgie priesteri, jo draudzei bija Leonarda Pocija dāvāti, lieli zemes īpašumi. 1828. gadā Līvanu prāvests Ambrozevičs Caragrodas, tagad Jersikas muižas Gasporu sādžā uzcēla mūra kapelu Svētās Marijas Magdalēnas godam, kas 1930. gadā kļuva par draudzes baznīcu Madaleņas draudzei. Esošā triju jomu mūra baznīca uzcelta 1861. gadā. 1936. gadā uzstādītas jaunas ērģeles un ievietota mākslinieka Šēnberga glezna “Sv. Jānis Kristītājs” un 14 Krusta ceļa gleznas.