Rudzātu svētā Jēkaba Romas katoļu baznīca

Rudzātu draudzes baznīca uzsākta būvēt 1911. gadā, bet celtniecība pabeigta 1913. gadā. Materiālus un līdzekļus baznīcas būvei devis grāfs Plāters- Zībergs. Uz Rudzātiem tika aizvesti arī kokmateriāli no nojauktās koka baznīcas Stirnienē. Baznīcas būvdarbu vadītājs un visu lietu kārtotājs bija grāfa pilnvarota persona – Rudzātu pusmuižas pārzinis Šverings. 1913. gadā jauno baznīcu iesvētīja Varakļānu dekāns V. Tomašūns. Tā tika veltīta sv. Kārļa Boromeja godam. Rudzātu baznīca ir 21 m gara un 10 m plata celtne ar skārda jumtu. Tā ir viennavas telpa ar flīžu grīdu. Baznīcas torņa augstums ir 15 m. Ieejas durvis baznīcā ir no gala, sāniem un sakristejas. Baznīcā ir trīs altāri. Galvenajā altāri ir glezna “Jaunava Marija sniedz sv. Dominikam rožukroni”, tā ir nolaižama glezna. Aiz tās atrodas Vissv. Jēzus Sirds statuja, bet altāra virsdaļā ir sv. Kārļa Boromeja glezna. Aiz dievgalda kreisajā pusē ir Aglonas Dievmātes altāris, bet labajā pusē – altāris ar sv. Jāņa Kristītāja gleznu, tā pārvesta no Eleonorviles baznīcas. Rudzātu draudze dibināta 1915. gadā. Sākumā tā bija Eleonorviles – Rudzātu draudze, bet vēlāk, 1919. gadā ieguva Rudzātu draudzes nosaukumu, bet Eleonorvile iekļāvās draudzes sastāvā kā filiālbaznīca. Rudzātu draudze izveidota, atdalot no Stirnienes, Preiļu un Līvānu draudzes atsevišķas sādžas un viensētas.