Pasākumi

Kāpēc "...kad sākums ir no vidus"? Stāsts būs par to, kā es iesāku aust. Pirms apmēram desmit gadiem, kad man biežāk bija iespēja atrasties Līvānu stikla un amatniecības centrā, tur kādā no telpām atradās stelles, kurās bija ievilkti skaisti, pelēki lina diegi. Diegu saimniece, tai laikā amatniecības centra darbiniece, Inese mani uzrunāja, lai es sēžos pie stellēm un izaužu šo gabalu. Uz ko es atbildēju, ka es taču neprotu to darīt. Savukārt TLMS “Dubna” vadītājas Ineses iedrošināta es apsēdos uz dīvaini augstā sola pie stellēm, sāku mīt paminas un skaitīt: no loga, viens, divi, trīs, četri, līdz durvīm (tādā virzienā šajā telpā atradās stelles). Šis skaitāmpantiņš man vēl joprojām ir iecienīts, jo strādājot pie stellēm, tagad jau savās mājās, ir labi atcerēties, ka jāaizauž līdz logam, tad var pārtraukt darbu, lai nākamajā reizē, kad sāku darbu, atcerētos, ka to beidzu pie loga. Un tad, kad es ieraudzīju, kas man ir sanācis gala rezultātā, es sapratu, ka gribu visu šo iemācīties no paša sākuma: no diegu skaitīšanas, aprēķiniem, kuri vēl joprojām liekas sarežģīti, no “bizes” uzmešanas, no tās iekārtošanas stellēs (kas ir komandas darbs, jo vienam to nav iespējams paveikt), no nītīšanas un šķietošanas...un tikai tad ir vieta, no kuras es iesāku: no vidus.

Sāku apmeklēt LTMS “Dubna” lai apgūtu aušanas ābeci no paša sākuma - dažus gadus darbojos pie stellēm studijā. Tad iegādājos savas stelles un tagad brīvajā laikā (kura nav, jo esmu vai nu darbā, vai pie stellēm) pārsvarā strādāju mājās. Ikdienā mani var sastapt arī Līvānu novada Centrālajā bibliotēkā, kur ir mana darba vieta. Ja kāds būtu teicis, ka man ir jāiesāk mācīties aust un no sākuma, es nekad to nebūtu paveikusi, bet es biju redzējusi iznākumu. Kaut gan? Kas zina? Ir divas lietas, kuras man liek domāt, ka varbūt arī būtu iemācījusies. Manu vecāku mājās, kur es dzīvoju, lielajā siena šķūnī pie paša jumta karājas lielo steļļu sānu malu koki... tātad, kāda no manām vecmammām ir audusi. Un zīmīgi ir tas, ka mana aizraušanās ar aušanu sākās starp divām Inesēm.

Izstādē apskatāmi Ilgas Driksnes austie darbi - svārki, jostas, grīdas celiņi, galdauti, adīti mauči un zeķes.